𝐑𝐄𝐇𝐀𝐁𝐈𝐋𝐈𝐓𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐄𝐒𝐓𝐑𝐀𝐃𝐀 𝐁𝐄𝐓𝐀𝐍𝐎-𝐍𝐀𝐓𝐀𝐑𝐁𝐎𝐑𝐀 𝐍𝐔’𝐔𝐃𝐀𝐑 𝐑𝐄𝐒𝐏𝐎𝐍𝐒𝐀𝐁𝐈𝐋𝐈𝐃𝐀𝐃𝐄 𝐈𝐗 𝐆𝐎𝐕𝐄𝐑𝐍𝐔 𝐊𝐎𝐍𝐒𝐓𝐈𝐓𝐔𝐒𝐈𝐎𝐍𝐀𝐋

Foto media GPM

MANUFAHI, 08 Marsu 2026; Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão konsidera Projetu Rehabilitasaun Estrada hosi Betano munisípiu Manufahi bá Natarbora munisípiu Mantuto hanesan responsabilidade IX Governu Konstitusionál nian ne’ebé tenke halo duni bá povu ne’ebé sai erói loloos bá independénsia nasaun ne’e nian.

Primeiru-Ministru hato’o konsiderasaun ne’e iha ámbitu lansamentu Projetu Rehabilitasaun Estrada hosi Betano munisípiu Manufahi bá Natarbora munisípiu Mantuto ne’ebé hala’o iha resintu Eskola Colégio São Miguel Arcanjo (COSAMAR), Same, domingu (08/03/2026).

“𝐇𝐚𝐥𝐨 𝐬𝐞𝐫𝐢𝐦𝐨́𝐧𝐢𝐚 𝐡𝐚𝐧𝐞𝐬𝐚𝐧 𝐧𝐞’𝐞 𝐥𝐚’𝐨́𝐬 𝐚𝐭𝐮 𝐭𝐞𝐦𝐢 𝐞𝐦𝐚 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐢𝐚 𝐧𝐚𝐫𝐚𝐧 𝐤𝐚 𝐆𝐨𝐯𝐞𝐫𝐧𝐮 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐢𝐚 𝐧𝐚𝐫𝐚𝐧 𝐦𝐚𝐢𝐛𝐞́ 𝐚𝐭𝐮 𝐟𝐨́ 𝐥𝐞𝐦𝐛𝐫𝐚 𝐛𝐚́ 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫 𝐭𝐨𝐦𝐚𝐤 𝐤𝐚𝐭𝐚𝐤 𝐢𝐡𝐚 𝐟𝐮𝐥𝐚𝐧-𝐦𝐚𝐢𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞 𝐤𝐨𝐦𝐩𝐥𝐞𝐭𝐚 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧-𝟐𝟒 𝐮𝐤𝐮𝐧 𝐚𝐧. 𝐓𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐢𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞 𝐦𝐚𝐤𝐚 𝐢𝐭𝐚 𝐭𝐞𝐧𝐤𝐞 𝐡𝐚𝐫𝐞𝐞 𝐢𝐡𝐚 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧-𝟐𝟒 𝐧𝐞’𝐞 𝐢𝐭𝐚 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐨𝐧𝐚 𝐬𝐚𝐢𝐝𝐚 𝐚𝐭𝐮 𝐫𝐞𝐬𝐩𝐨𝐧𝐝𝐞 𝐛𝐚́ 𝐦𝐞𝐡𝐢 𝐛𝐨’𝐨𝐭 𝐛𝐞𝐢-𝐚𝐥𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐢𝐚𝐧. 𝐌𝐞𝐡𝐢 𝐧𝐞’𝐞 𝐦𝐚𝐤 𝐦𝐨𝐫𝐢𝐬 𝐝𝐢’𝐚𝐤 𝐩𝐨𝐯𝐮 𝐧𝐢𝐚𝐧. 𝐈𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞 𝐫𝐞𝐬𝐩𝐨𝐧𝐬𝐚𝐛𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐆𝐨𝐯𝐞𝐫𝐧𝐮 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐚𝐭𝐮 𝐡𝐚𝐥𝐨,” PM Xanana hateten.

Líder nasionál ne’e kontente tebtebes tanba haree maun-alin mane sira ho bin alin feto sira ne’ebé mai iha-ne’e atu fó lembra bá membru Governu sira tomak no ema hotu-hotu ne’ebé servisu iha Governu katak la haluha sira-nia sakrifísiu.

“𝐈𝐦𝐢-𝐧𝐢𝐚 𝐭𝐞𝐫𝐮𝐬 𝐦𝐚𝐤𝐚 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐢𝐭𝐚 𝐦𝐚𝐧𝐚́𝐧 𝐮𝐤𝐮𝐧-𝐚𝐧 𝐧𝐞’𝐞, 𝐢𝐦𝐢 𝐭𝐞𝐫𝐮𝐬 𝐝𝐮𝐫𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧-𝟐𝟒 𝐢𝐭𝐚 𝐦𝐚𝐧𝐚́𝐧 𝐭𝐢𝐡𝐚 𝐟𝐮𝐧𝐮, 𝐢𝐦𝐢 𝐦𝐚𝐤 𝐞𝐫𝐨́𝐢 𝐥𝐨𝐥𝐨𝐨𝐬. 𝐈𝐦𝐢 𝐦𝐚𝐤 𝐡𝐚𝐭𝐮𝐭𝐚𝐧 𝐛𝐚 𝐚𝐦𝐢 𝐚𝐭𝐮 𝐭𝐚𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐮𝐥𝐮𝐧 𝐤𝐨𝐧𝐚-𝐛𝐚́ 𝐢𝐧𝐭𝐞𝐫𝐞𝐬𝐞 𝐩𝐨𝐯𝐮 𝐧𝐨 𝐛𝐚́ 𝐫𝐚𝐢 𝐢𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞 𝐧𝐢𝐚𝐧,” Xefe Governu repete bebeik lia-fuan ne’e.

Povu ne’ebé halo funu durante tinan-24 nia laran, terus ho susar oioin maka hodi manán no ohin loron iha ona ukun an nia laran, ema hotu-hotu ne’ebé servisu iha Estadu tenke tau iha ulun katak, sé la’ós ferik ho katuas sira maka TL ohin loron la hamrik hanesan nasaun ida iha mundu nia matan.

Ne’e fó lembra katak osan ne’ebé Estadu ne’e iha, povu ne’e mak manán ho ruin no rán, osan ne’e tenke gasta ho di’ak atu hadi’a povu nia moris.

PM Xanana repete tán katak, ukun an la’ós hetan de’it bandeira ida, la’ós hetan Hino Nasionál, Parlamentu, Governu no Justisa, maibé nu’udár instituisaun Estadu tenke haka’as an kaer metin bei-ala sira-nia mehi. 

Husu bá estudante sira atu estuda didi’ak tanba futuru rai ida-ne’e nian iha sira-nia liman, joven sira mós tenke aprende hosi sala ne’ebé ukun na’in sira halo daudaun atu hadi’a hanoin, nune’e bainhira jerasaun tuan sira liu hotu ona joven sira mak kaer Timor nia destinu no hadi’a di’ak-liu rai Timor Lorosa’e. 

Xefe Governu sita Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál (PEDN) aprovadu iha Parlamentu Nasionál (PN) iha tinan 2011-2030 ne’ebé tau infraestrutura bázika nu’udár baze no alirsese atu povu bele moris di’ak. Tanba ne’e iha ukun an tinan 24 ne’e Governu iha obrigasaun atu haree saida mak halo tiha ona.

Ministru Obras Públikas, Samuel Marçal fó esperansa katak, ho asinatura kontratu bá Projetu Rehabilitasaun Estrada liga Postu Administrativu Betano bá Fatuberliu no Natabora sei fasilita di’ak-liu tán populasaun hodi bele movimentu ho livre liu-liu korre povu hosi izolamentu.

“𝐄𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐚𝐭𝐮 𝐟𝐚𝐬𝐢𝐥𝐢𝐭𝐚 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐦𝐨𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐞𝐧𝐭𝐫𝐞 𝐩𝐨𝐬𝐭𝐮 𝐛𝐚́ 𝐩𝐨𝐬𝐭𝐮 𝐧𝐨 𝐦𝐮𝐧𝐢𝐬𝐢́𝐩𝐢𝐮 𝐛𝐚́ 𝐦𝐮𝐧𝐢𝐬𝐢́𝐩𝐢𝐮. 𝐄𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞 𝐚𝐭𝐮 𝐟𝐚𝐬𝐢𝐥𝐢𝐭𝐚 𝐤𝐨𝐦𝐮𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐥𝐨𝐫𝐢 𝐬𝐢𝐫𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐩𝐫𝐨𝐝𝐮𝐭𝐮 𝐥𝐨𝐤𝐚́𝐥 𝐛𝐚́ 𝐦𝐞𝐫𝐤𝐚𝐝𝐮 𝐡𝐨 𝐟𝐚́𝐬𝐢𝐥. 𝐁𝐚𝐢𝐧𝐡𝐢𝐫𝐚 𝐞𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐝𝐢’𝐚𝐤 𝐬𝐞𝐥𝐮 𝐤𝐚𝐫𝐞𝐭𝐚 𝐦𝐞𝐧𝐮𝐬, 𝐦𝐨𝐝𝐨 𝐛𝐚𝐫𝐚𝐭𝐮 𝐧𝐨 𝐞𝐦𝐚 𝐬𝐞𝐢 𝐬𝐨𝐬𝐚 𝐛𝐚𝐫𝐚𝐤. 𝐇𝐨𝐬𝐢 𝐧𝐞’𝐞 𝐬𝐞𝐢 𝐦𝐨𝐭𝐢𝐯𝐚 𝐥𝐢𝐮-𝐭𝐚́𝐧 𝐚𝐠𝐫𝐢𝐤𝐮𝐥𝐭𝐨́𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐚𝐭𝐮 𝐩𝐫𝐨𝐝𝐮́𝐬 𝐛𝐚𝐫𝐚𝐤 𝐥𝐢𝐮-𝐭𝐚́𝐧,” Ministru Samuel esplika. 

Projetu ne’e Ministru Obras Públikas ezekuta bazeia bá orientasaun hosi Primeiru-Ministru ne’ebé husu atu tau atensaun másimu bá estrada sira ne’e hotu liu-liu estrada rurál. Tanba ne’e, Samuel Marçal relata katak, iha tinan 2025 no 2026 Ministériu Obras Públikas halo ona estrada lubuk ida. 

Ministru ne’e husu Manufahi-oan hotu atu fó apoiu tomak no labele halo impedimentu bá dezenvolvimentu liu-liu projetu estrada ne’e. 

Nune’e mós Prezidente Autoridade Munisípiu Manufahi, Luís Marçal da Costa Tavares lori povu Manufahi nia naran hato’o agradese wa’in bá IX Governu Konstitusionál ne’ebé lidera hosi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão tanba bele fó tán oportunidade atu halo dezenvolvimentu bá povu iha munisípiu ne’e.

Povu nia ejizénsia mak infraestrutura bázika, laiha buat di’ak ne’ebé povu atu oferese bá Governu maibé nu’udár Autoridade no povu sei kontribui de’it bá estabilidade.

“𝐇𝐚𝐧𝐞𝐬𝐚𝐧 𝐩𝐨𝐯𝐮 𝐧𝐨 𝐚𝐮𝐭𝐨𝐫𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐚𝐦𝐢 𝐨𝐟𝐞𝐫𝐞𝐬𝐞 𝐦𝐚𝐤𝐚 𝐮𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐧𝐨 𝐞𝐬𝐭𝐚𝐛𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞. 𝐓𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐡𝐨 𝐮𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐧𝐞’𝐞 𝐦𝐚𝐤 𝐝𝐞𝐳𝐞𝐧𝐯𝐨𝐥𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐥𝐚’𝐨 𝐧𝐨 𝐭𝐚𝐦𝐚 𝐦𝐚𝐢 𝐭𝐨’𝐨 𝐚𝐦𝐢 𝐧𝐢𝐚 𝐦𝐮𝐧𝐢𝐬𝐢́𝐩𝐢𝐮,”  Luís Marçal da Costa Tavares deklara.

Projetu Reabilitasaun Estrada Hosi Betano bá Natarbora sei konstrui hosi empreza tolu mak hanesan empreza Linated Unipessoal Lda Timor-Leste sei responsabiliza pakote III hosi KM 15+000 to’o 22+500 ho orsamentu $3,767483.31 durante fulan 12, empreza Lizi Construction Unipessoal, Lda Timor-Leste sei responsabiliza arteriál A14 pakote IV ho orsamentu $3,669,237.29 durante fulan 12 no empreza Tinolina Unipessoal, Lda Timor-Leste responsabiliza pakote V KM 30+000 to’o 38+657.39 ho orsamentu $4,705,409.39 durante fulan 12.

Politika IX Governu Konstitusionál bá rehabilitasaun estrada rurál sira ho objetivu prinsipál maka hadi’a asesu transporte atu ema iha área rurál bele la’o bá merkadu, ospitál no eskola fásil-liu. Hamenus izolamentu, estrada di’ak ajuda suku no aldeia sira ne’ebé do’ok atu liga ho sidade no sentru ekonomia. Haforsa ekonomia lokál, agrikultór sira bele lori sira-nia produtu bá merkadu fásil-liu, hodi hasa’e rendimentu família. Apoia servisu públiku, ambulánsia, profesór no servisu governu sira bele asesu bá komunidade ho fásil. Dezenvolve área rurál, Rehabilitasaun estrada ajuda promove dezenvolvimentu hanesan turizmu, negósiu ki’ik no infraestrutura seluk.

Polítika ida-ne’e importante tebes atu hasa’e moris di’ak bá populasaun rurál no hamosu dezenvolvimentu ekonómiku iha rai-laran. (Média-GPM)

 

Posted in

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Scroll to Top